Valdis Rasa

Tukuma Vakara un neklātienes vidusskolas 12. klasi beidzu 2012. gadā. Pirms tam mācījos Irlavas vidusskolā. Uz vakarskolu aizgāju, jo gribēju iegūt autovadītāja apliecību. Šeit ir tāda ļoti laba iespēja – dienā mācīties vidusskolā, bet vakarā skolas telpās apmeklēt autoskolu. Viss ir vienuviet – nekur nav jābrauc. Un gaidot autoskolas nodarbības var apmeklēt konsultācijas mācību priekšmetos, kuri tik labi nepadodas. Taču par mācību laiku vakarskolā man ir labas atmiņas ne tikai tāpēc. Mums bija ļoti draudzīga klase un ļoti aktīvas meitenes. Iepriekšējā skolā es nepiedalījos pašdarbībā un negāju pulciņos, jo klase bija sadalījusies „ vietējos” un „ atnācējos” . Katra grupa dzīvoja savu dzīvi. Šeit, vakarskolā, tā nebija. Visi bija vienādi. Meitenes bija aktīvas un vilka mūs līdz. Viņas atbalstīja arī klases audzinātāja Līga Lauziniece un iesaistīja mūs skolas pasākumos. Te es pirmo reizi mūžā skolas priekšā skaitīju dzeju. Sākumā es ļoti, ļoti negribēju, bet nebija kur sprukt – atlaižu nebija. Ar literāri muzikālu kompozīciju pat uzstājāmies Tukuma novada skatē un ieguvām labus rezultātus. Tagad es tiešām esmu pateicīgs skolai un klases audzinātājai, ka neļāva man padoties un palikt malā stāvētājos un vērotājos.

Toma mamma

Es izsaku ārkārtīgi lielu un sirsnīgu paldies par Jūsu pūlēm un risinājuma meklēšanu jebkurā jautājumā – gan mācību procesā, gan sociālajā jomā. Varu sacīt, ka šādi organizēts mācību process (paldies skolas vadībai un skolotājiem), pakārtots bērna spējām un attīstības līmenim nav nevienā Tukuma skolā, kaut arī speciālās programmas tiek piedāvātas. Paldies, ka ir rasta iespēja individuālajam mācību plānam, ko Tomam ieteica arī Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija. Paldies jums un visa cieņa par prasmi risināt problēmsituācijas pozitīvā gaisotnē un izejas meklēšanu, lai nonāktu pie rezultāta.

Agneses mamma

Esmu novērojusi, ka Agnesei šajā skolā iet daudz labāk mācībās. Viņai labāk padodas pārbaudes darbiņi. Klasē ir mazāk skolēni, līdz ar to ir vieglāk mācīties. Šajā skolā viņa jūtas labāk nekā iepriekšējā skolā. Šeit draugi gan esot mazāk, bet ir. Mēs abas esam apmierinātas ar skolu. Paldies jums.

Jāņa tēvs

Esmu novērojis, ka Jānis rakstura ziņā ir mainījies, nav agresīvs pret skolu. Viņš vairs nerunā sliktu, kā tas bija agrāk. Jānis ir kļuvis aktīvāks, palīdz vai izdara visus savus pienākumus.

Agnese Našeniece

Kad, apstākļu spiesta, es devos uz ārzemēm strādāt, es uz labu laiku atliku cerības pabeigt vidusskolu. Tolaik, 2011.gadā vienīgās pāris tālmācības vidusskolas, kas darbojās Latvijā, bija par maksu, kuru es īsti nevarēju atļauties, tāpēc mācības tika atliktas no gada uz gadu. Līdz brīdim, kad es internetā ieraudzīju reklāmu par Tukuma Vakara un neklātienes vidusskolu, kura piedāvā tālmācību vidusskolā bez maksas. Jau tajā pašā dienā es iesniedzu dokumentus skolā un uzsāku mācības.

Lai mācītos tālmācībā ir jābūt diezgan pamatīgai pašdisciplīnai, ir jāgrib mācīties, jo ar karoti mutē neviens zināšanas neielies, jāmācās pašam. Tomēr šajā skolā mācību materiāli ļoti atšķīrās no citām skolām, kas bija spēcīgs motivators. Lielākā atšķirība bija tā, ka mācību viela tika skaidrota ar daudz praktiskiem piemēriem, tā teikt “iz dzīves”, ko bija daudz vieglāk saprast, nekā sausu, zinātniskā valodā rakstītu teoriju. Vienmēr bija iespēja sazināties ar pasniedzējiem pa telefonu vai a e-pastu, lai uzdotu jautājumus par neskaidrībām, un pasniedzēji vienmēr bija ļoti sirsnīgi un pretimnākoši.

Lai gan ne vienmēr bija viegli apvienot dzīvi ārzemēs, darbu un tālmācību, es tomēr beigās ieguvu vidējo atzīmi gandrīz 8, veiksmīgi nokārtoju centralizētos eksāmenus, iestājos Latvijas Kultūras akadēmijā un ieguvu trešo augstāko iestājeksāmenu rezultātu, tāpēc tiku uzņemta vienā no 10 budžeta vietām. Tukuma skola un tās pasniedzēji man vienmēr paliks siltā atmiņā, jo tā ir viena no retajām mācību iestādēm, kurā mācības man sagādāja prieku, nevis bija par apgrūtinājumu.

Laura Šīmane

Pirms es šajā skolā nemācījos, par Tukuma Vakara un neklātienes vidusskolu man nebija tas pats labākais iespaids, bet nepagāja vairāk kā mēnesis no mācību uzsākšanas, kad manas domas bija mainījušās, protams, uz labo pusi. Skolotāju attieksme pret skolēniem bija nepārspējami jauka, saprotoša un pretimnākoša. Protams, neiztikām arī bez kašķiem, bet kā tad bez tiem! Skolā palika daudz jaukas atmiņas, pateicības un sasniegumi, kuri noteikti man tagad noderēs. Vislielākais Paldies! jāsaka mūsu audzinātājai Lindai Otto, kura par mums “cēlās un krita”, par svarīgām lietām, kas bija jāizdara skolā, atgādināja gan vakarā, gan no rīta. Iemācītā atbildība par savu rīcību man noderēs visu mūžu!

Dace Rumika

Esmu ļoti pateicīga savai skolai par man doto iespēju iegūt vidējo izglītību 2009.gadā, 32 gadu vecumā. Skolā strādā ļoti pretimnākoši, saprotoši, profesionāli skolotāji, kas neļauj padoties, iedvesmo, palīdz noticēt saviem spēkiem.
Pateicoties šai skolai, skolotājiem un audzinātājai Silvai Vēverei, tagad pati esmu skolotāja. Bija gods arī četrus gadus strādāt šajā skolā kā skolotājai, par ko arī ļoti jāpateicas savai audzinātājai, kas uzticējās man un uzrunāja mani pirms pēdējiem vidusskolas beigšanas eksāmeniem. Skolā strādājot, guvu pozitīvu pieredzi, atsaucību no kolēģiem. Vienmēr atceros skolu ar smaidu un vēl joprojām Tukuma Vakara un neklātienes vidusskolu saucu par savu skolu.

Vineta Nagle

Tukuma Vakara un neklātienes vidusskolā mācījos no 7.klases līdz pat 12.klasei. Jaunajā skolā daudz kas bija svešs, bet skolotāji man palīdzēja ar lielāko prieku, lai es varētu te justies droši un lai man patiktu atgriezties. Ja kaut kas nepatīkams notika, tas tika uzreiz risināts un skolotāja Silva Vēvere vienmēr steidzās palīdzēt. Skolā regulāri notika interesanti pasākumi, man bija iespējams apmeklēt arī dažādus pulciņus, skolēni brauca ekskursijās un gāja pārgājienos. Es varu teikt, ka pavadītie gadi vidusskolā bija tie jautrākie un labākie manā dzīvē. Liels paldies skolotājiem, kuri mani mācīja, mūsu direktoram un citiem skolas darbiniekiem!

Agris Peremežs

Tukuma Vakara un neklātienes vidusskolā es sāku mācīties 2003.gadā. Pirms tam vairāk nekā 20 gadus dzīvoju mājās, jo biju guvis smagu mugurkaula traumu. Tā kā ar NVA atbalstu man radās iespēja strādāt, nolēmu turpināt mācības. Pēc 22 gadu pārtraukuma sākt atkal mācīties bija ļoti grūti, jo daudz kas bija jau aizmirsies. Tajā laikā skola vēl nebija pielāgota invalīdiem ratiņkrēslos, kā tas ir tagad, bet šīs neērtības kompensēja skolotāju atbalsts. 2006.gadā es sekmīgi pabeidzu Tukuma Vakara un neklātienes vidusskolu, pēc kā man bija iespēja iestāties Biznesa augstskolā “Turība”, kur nākošo divu gadu laikā ieguvu 1.līmeņa augstāko izglītību finansēs un grāmatvedībā.