dzied

2. maijā iniciatīvas „Latvijas skolas soma” ietvaros Tukuma Vakara un neklātienes 7. – 12. klases skolēniem bija iespēja noklausīties koncertstāstu „Eiropa dzied Latvijai”, kur klausītāji tika iepazīstināti ar Eiropas tautu vienu no nacionālajām pamatvērtībām – to tautasdziesmām. Visas tautasdziesmas izskanēja latviešu valodā, kas ļāva skolēniem izprast katras tautas dziesmas tekstu, liekot uzsvaru uz muzikālajām, katras tautas īpašībām un raksturīgajām iezīmēm. Koncertstāstā tika apvienotas 28 Eiropas tautu tautasdziesmas. Programmas laikā klausītājiem bija iespēja iepazīties ne tikai ar tautu mūziku, bet vizuāli sekot arī ceļojumam kartē un iepazīt
katras tautas kultūru un simboliku.


 

prataspeles25. aprīlī mūsu skolā viesojās prāta spēle “Trāpi simtniekā”! Tā ir komandu prāta spēle, kas veltīta Latvijas valsts simtgadei; tas ir interaktīvs un aktīvs veids, kā izzināt Latviju. Prāta spēles laikā, izmantojot skaņas signālpogu, notiek komandu sacensības, atbildot uz dažādiem ar Latvijas vēsturi, kultūru, ģeogrāfiju, dabu, zinātni, sportu u. c.
saistītiem jautājumiem.
Piedaloties spēlē, skolēni neformālā atmosfērā pilnveidoja savas iemaņas strādāt komandā, uzņemties atbildību, ātri reaģēt netipiskās situācijās, kritiski domāt, vērtēt un loģiski analizēt informāciju. Atraktīvā veidā prāta spēle sniedza iespēju attīstīt loģiku un intuīciju, palīdzēja veicināt jauniešu interesi par Latvijas valsti un tās vērtībām, saliedēja komandas. Prāta spēli organizēja Daugavpils Universitātes (DU) Humanitāro un sociālo zinātņu institūta (HSZI) Kultūras pētījumu centra pētnieki Dr. philol. Žans Badins, Dr. philol. Alīna Romanovska un Dr. philol. Ilze Kačāne sadarbībā ar biedrību “Kultūras artefakts”. Pasākums notika valsts programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros.


 

rasims1

9. aprīlī Tukuma Vakara un neklātienes vidusskolā viesojās aktieris un pasākumu vadītājs Kristaps Rasims. Viņš vadīja meistarklasi, kā sevi pasniegt lielākas vai mazākas auditorijas priekšā.

Ievadā bija Kristapa stāstījums par savu nokļūšanu uz teātra skatuves, par pieredzi muzikālajā šovā “Izklausies redzēts”, dalību seriālā “Ugunsgrēks” un par to, kā pašam sev izveidot darba plānu steidzīgā ikdienā. K. Rasims demonstrēja vingrinājumus, kā sagatavot un atbrīvot savu ķermeni pirms uzstāšanās vai pirms eksāmena. Arī jaunieši tika iesaistīti improvizācijas vingrinājumos, izspēlējot dažādus stāstus un etīdes par ikdienišķām lietām.

Noslēgumā K. Rasims priecēja skatītājus ar dziesmu latgaliski. Savas uzstāšanās laikā aktieris aicināja būt savas zemes patriotiem, nekad nenoliegt savas saknes un godāt sirdī to vietu, kuru mēs katrs dēvējam par mājām. Interesenti arī kopā fotografējās un veidoja selfijus.

Meistarklase tika organizēta projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros.


 

filmesana27. martā mūsu skolā viesojās Interaktīva mācību filmu studija. Izbraukuma kino studijā skolēni darbojās kā filmēšanas grupa. Izmantojot video,video fonus, skaņu un montāžas programmas, dažu stundu laikā dalībnieki uzņēma savu 1-3 minūšu filmu, ko vēlāk saņems video faila formātā. Filmu studija, kura tapa mūsu skolas zālē bija aprīkota ar visu nepieciešamo filmu uzņemšanai no ieceres līdz pabeigšanai. Apvienojot mūsdienu tehnoloģijas, fantāziju un stāsta veidošanas brīnumu, tā atklāja maģisko kino pasauli. Filmu veidošana tika parādīta kā aizraujošs un izglītojošs process. Apmeklējot pašizveidoto studiju, ikvienam bija iespēja gūt reālu pieredzi filmu veidošanā un kļūt par savas filmas scenāristu, režisoru, aktieri, mākslinieku, operatoru vai montāžistu.

Dalībnieki sadalījās komandās. Režisoru komanda palīdz realizēt kopīgo filmas ieceri un organizēt pārējās komandas. Scenāristu komanda domāja idejas par izvēlēto tēmu. Aktieru komanda izspēlēja scenāriju. Operatoru komanda veic video un skaņas ierakstu. Filmēšanas procesu vadīja nodarbības vadītāja Marta Bite.


 

Monoizrāde “Nezāle”3062__51c1b8b2c66f4.jpg

Tukuma Vakara un neklātienes vidusskolā 23. janvārī  viesojās aktieris Ēriks Vilsons ar monoizrādi “Nezāle”.
Izrāde, kas veidota pēc Rūdolfa Blaumaņa darba “Nezāle” motīviem ir paredzēta jauniešu auditorijai. Izrādē aktieris un režisors Ēriks Vilsons aktīvi iesaista auditoriju izrādes tapšanas procesā, izstāstot stāstu par jauniešu pirmo mīlestību, pašcieņu un nepakļaušanos. Neierastā veidā skolēniem bija iespēja pieredzēt šīs Blaumaņa noveles uzvedumu, jo tajā tika iesaistīti arī skolēni. Tēli tika personificēti. Katru tēlu aktieris pirms izrādes raksturoja,
ievada skolēnus lomā, katrs “jaunais aktieris” rokās tur arī sava atveidojamā varoņa portretu. Tas ir izbraukuma teātra projekts, kas veidots ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu SIA MT Projekts, un ir pirmais darbs teātra projektam, kas veidots tā, lai nāktu pie skatītāja burtiskā veidā, parādot maza formāta dramaturģijas darbu.
Pasākums notika valsts programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros.


 

Radošā darbnīca “Mūsu Latvijas noslēpumi

latvijasnoslepumi

12.12.2018. mūsu skolā viesojās radošā darbnīca “Mūsu Latvijas noslēpumi”. Viss, kas mums ir apkārt, ir “mūsu” pašu radīts – tā ir daļa no mums. Latvijas nacionālo identitāti veidojam mēs visi kopā, tā veidojas no visu šo skatu punkta kopskata un mijiedarbības. Iepazīstot Latvijas “noslēpumus” un bērniem noslēpumainās vietas, mēs stiprinām valstisko piederību Latvijai. Nodarbības laikā tika spēlēta lielformāta spēle “Mūsu Latvijas noslēpumi”, tika pildīti atraktīvi uzdevumi par Latvijas “noslēpumiem”. Aktivitāte tika izstrādā sadarbībā ar biedrību “Latvijas Pilsoniskā Alianse” un Kultūras ministriju projekta “Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu pilsoniskās sabiedrības attīstības un starpkultūru dialoga jomā” ietvaros. Pilsoniskā sabiedrība mums apkārt ir tāda, kādu mēs paši viņu radām. “Mūsu Latvijas noslēpumi” ļauj palūkoties uz Latviju no cita skatu punkta un sākt pētīt mazos “noslēpumus”, kas visi kopā veido valsti.  Pasākums notika valsts programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros.


Interaktīvā izrāde “3D par telefoniem

3d telefoni

5. decembrī mūsu skolā viesojās interaktīva izrāde “3D par telefoniem”. Tas ir sociāls dejas projekts, kas paredzēts skolu jauniešiem. Telefoni jauniešu dzīvē ir ieņēmuši tik lielu lomu, ka arī deja nevar palikt vienaldzīga. Izrādes idejas autore ir horeogrāfe Olga Žitluhina. Šķiet, ka izplatības ziņā pat mīlestība vairs nespēj konkurēt ar telefoniem. Telefons ir katram, to var nopirkt, tas nav prasīgs (nav emocionāli piesaistīts, tikai jāpabaro baterija), tomēr tas atņem visu jauniešu brīvo laiku. Brutāli, bet vienlaikus tik nemanāmi. Vai tas ir labi, vai slikti, to nevaram zināt, bet varam vērst uzmanību uz šo parādību un varbūt palīdzēt tiem, kas tam ir atvērti.
Izrādes forma ir interaktīva izrāde skolās, klasēs. Vienas mācību stundas laikā tiek veidota interaktīva izrāde “3D (Dance, Discussion, Demonstration) par Telefoniem”. Vienā reizē klasē iet trīs dejotāji: 1 puisis un 2 meitenes. Paralēli izrādē būs nodarbināti 3 dejotāju sastāvi – 9 cilvēki.
Izrāde piedāvā savu skatu par jauniešu atkarību no telefoniem, darot to bez moralizēšanas, izvērtējot gan labo, gan slikto, ko tas dod. Jau tagad fizioterapeitiem ir pilnīgi skaidrs, ka jaunās paaudzes dzīves veids un pastāvīga nodarbošanās ar un ap telefonu ietekmē viņu ķermeņa fizioloģiju, stāju, skeleta uzbūvi, pirkstu attīstību. Puišiem skelets aug līdz 27 gadiem, meitenēm līdz 19-20 gadiem. Vai viedtālruņa lietošana izmainīs cilvēku stāju nākotnē, vai šīs izmaiņas ir labas, vai sliktas – kopā jāmeklē atbildes.
Izrāde ir maksimāli atslogota no visa liekā, nav scenogrāfijas, nav gaismu, nav tērpu, nav iepriekš paredzētas mūzikas, ir tikai cilvēku saskarsme, kas veido izrādi. Skolēni guva nebijušu pieredzi, uzzinot par laikmetīgo deju kā Latvijas kultūras sastāvdaļu, kā arī neierastā veidā paskatīties uz sevi no malas, padomāt par saviem ieradumiem, par to, cik lielu lomu viņu ikdienā spēlē telefons.
Pasākums notika valsts programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros.


Izrāde “Piramīda

piramidai

Tukuma Vakara un neklātienes vidusskolā 15.11.2018.  plkst. 11.00 viesojās izrāde “Piramīda” iniciatīvas “LATVIJAS SKOLAS SOMA” ietvaros.

Izrāde “Piramīda” bija terapeitisks ceļojums emocionālajā pieredzē, dodot katram izrādes dalībniekam iespēju sajust savu vajadzību līmeni.

Izrāde veidota Latvijā līdz šim neatklātā sajūtu pieredzes estētikā, pilnībā izslēdzot redzes maņu un piedāvājot izrādes dalībniekiem doties dzirdes, taustes, ožas un garšas ceļojumā ar iztēles palīdzību. Šī bija intīma un anonīma teātra pieredze, kurā gluži kā psihoterapeita kabinetā bija iespēja pētīt savas apslēptās un sociāli apslāpētās vajadzības.

Izrādē skartās tēmas veicināja domāt par katrā klasē un visā sabiedrībā esošo dažādību, katra īpašajām vajadzībām, vēlmi iederēties, sadarbību un citiem jautājumiem.